Godīgi sakot, galvenais iemesls, kāpēc vispār devāmies uz Tartu, bija zinātnes centra AHHAA apmeklēšana. Te ir ko darīt, pētīt, vērot gan pieaugušajiem, gan bērniem. Pirmie visus rīkus pat izmēģina vēl ar lielāku aizgrābtību un neviltotu prieku par atklājumu.

Sākumā ienācējus pārsteidz liela caurspīdīga bumba, kas iekarināta trosēs augstu pie griestiem, bet ik pa laikam izplešas un saraujas, gan pietuvinoties zemei, gan attālinoties. Divatā ar troses palīdzību un roku veiklību var uzbraukt jeb uzrāpties Minhauzena tornī un visu pavērot no augstumiem. Īpaša atrakcija ir brauciens ar velosipēdu pa pāri zālei nostieptu trosi. Iespaido dažādas optiskās ilūzijas un iespēja nofotografēt savu ēnu, kā arī pabūt šķībajā istabā un izjust kaut ko līdzīgu šūpošanai uz kuģa klaja. Var paspēlēt uz arfas bez stīgām un pameditēt, ierāpjoties kādā no pieciem kokoniem ar skaņas slāpējošām sieniņām.

Viss centrs sadalīts it kā divās lielās zālēs jeb korpusos. Vienā no tām fizikas, optikas, multimediju brīnumi, otrā – dzīvā daba, ūdens un robotu pilsētiņa. Lai izstaigātu centru un paspētu daudzmaz  visu pamēģināt, bet nenogurtu un nesāktu garlaikoties, optimālais ir divas stundas. Atpūtināt kājas var arī iesēstoties vienā no savdabīgajiem krēsliem, kas ieņem tavu ķermeņa formu, bet pēc piecelšanās atkal iztaisnojas.

Dažas bildes un video - http://iinuu.lv/lv/1215