Naudas tēma skolā visos laikos bija sāpīga. Vecāki vai nu ar to samierinās, vai runā aplinkiem, baidoties, ka atvasīte netiks pietiekami ieredzēta no klases audzinātāja un skolas vadības puses. Jāsecina, ka juridiski šāda naudas vākšana diez ko legāla nav, taču arī nav alternatīvas, kā problēmu atrisināt vai procesu legalizēt.

Izdevumu pozīcijas ar kurām vecākiem jārēķinās ir aptuveni sekojošas:

1. Mācību literatūras iegāde (grāmatas).
2. Mācību materiālu iegāde (darba burtnīcas, rakstāmpiederumi  u.c.).
3. Klases fonda nauda.

Grūti spriest cik objektīva ir grāmatu cenas, fakts, ka Zvaigznes ABC līdzīpašniece V.Kilbloka ir miljonāre, raisa dažādas pārdomas un teorijas. Lai samazinātu mācību grāmatas cenu, lielākoties tās tiek iespiesta mīkstajos vākos. Vākot tās laikam vairs nav pieņemts, līdz ar to šādas grāmatas kalpo ļoti īsu laiku.

Var diskutēt – vajag vai nevajag darba burtnīcas. Šī būtu tā pozīcija, kurā varētu ietaupīt, ja vien vecāki patiešām vēlas atgriezties laikos, kad lielākā daļa stundas tika pavadīta mehāniski pārrakstot uzdevumu.

Acīmredzot, visdiskutablākais jautājums ir klases fonda nauda. Pretēji uzskatam, ka šo naudu klases audzinātājs „iebāž kabatā”, no tās tiek maksāts par papīru kopēšanai, ekskursijām, muzejiem, izdevumiem, kas saistīti ar klases un skolas pasākumiem, izdevumiem, kas saistīti ar klases dekorācijām un tematiskiem klases vakariem, kā arī daudziem citiem sīkumiem, no kuriem teorētiski varētu arī atteikties.

Ļoti gribas cerēt, ka problēmai atradīsies kāds saprātīgs risinājums un nebūs tā, ka saknē tiks nocirstas jebkādas ārpusklases aktivitātes un mācību process pārvērtīsies par sausām lekcijām, laupot iespēju bērniem sociāli attīstīties un pilnveidoties. Tā kā par šīm problēmām pārsvarā izvēlas paust skaļu publisku nostāju visnotaļ turīgu bērnu vecāki, lai nesanāk lāča pakalpojums, aizbildinoties – „es jau neko, es jau kā citiem labāk gribēju”.

Vairāk lasiet - http://www.iinuu.lv/lv/dziveszinai/pardomas/bezmaksas-izglitiba-miti-un-patiesibas