Arhīvs
Decembris, 2018
26
27
28
29
30
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
1
2
3
4
5
6
Kas mūs sagaida pēc 10 gadiem?
Publicēts 7. martā, 2013.
Ja jums ir viens zirgs, tad jums ir viens zirgs, kurš tiesa gan ar laiku kļūst vecs un darbā neizmantojams. Kā rezultātā, tiek nodots desās. Savas dzīves laikā paspēj „saražot” daudz kumeļu un ar savu darbu tā saimniekam rada vērtības, kuras pie vēlēšanās var iemainīt pret citām, konkrētajā brīdī vajadzīgākām. Pavisam cits stāsts ir ar naudu. Ja jums ir simts lati, tad par šiem simts latiem varat iegādāties zināmu preču vai pakalpojumu skaitu. Pēc gada jums arī būs simts lati, taču preču skaitu, ko par tiem varēs iegādāties – mainīsies. Visticamāk, samazināsies.

 

Tēze: atliekot naudu nebaltām dienām, tās vērtība laikam ritot – samazinās.

Kopš nauda vairs nav piesieta nekam reālam (zeltam), un valsts to var piedrukā pēc nepieciešams, to joprojām var izteikt darba / preču / pakalpojumu ekvivalentos. Diemžēl naudas vērtību nosaka tirgus un, lai kā tas jocīgi neizklausītos, arī nauda var kļūt te dārgāka, te lētāka un globālās ekonomikas apstākļos par zināmu naudas daudzumu var iegādāties mainīgu preču skaitu.

Tēze: preču un pakalpojumu cenas aug straujāk nekā algas.

Vispārzināms fakts, ka viss kļūst dārgāks. Arī algas aug. Loģiski būtu domāt, ka viss atrodas līdzsvarā un šāds pieaugums ir proporcionāls. Taču tā nav. Un kā redzams zemāk izklāstītā pētījumā, atsevišķas preču / pakalpojumu kategorijas aug straujāk, līdzīgi mainās arī dažādu profesiju algu pieaugums. Rezultātā, iecere iekrāt vecumdienām, kā to mudina darīt bankas, var novest pie pavisam negaidīta rezultāta, proti, ka ar visa mūža garumā veidotiem iekrājumiem sasniedzot zināmu vecumu, varēs iegādāties vien niecīgu preču un pakalpojumu daudzumu. Citiem vārdiem sakot – iekrājums kļūs bezvērtīgs.

Tēze: nav iespējams pasargāt naudas vērtību to pasīvi krājot (arī pensiju fondos).

Šeit jāatzīmē, ka uzkrājumu dinamiku ļoti ietekmē cik daudz naudas tiek noguldīts. Valstīs, kur šī krāšana pensiju fondos darbojas, tiek ieguldīta teju puse algas, kas ir vairāki simti vai pat tūkstoši, nevis daži desmiti latu, ko var atlicināt vidusmēra Latvijas iedzīvotājs.

Vairāk par pārtikas preču cenu, mājokļa, banku noguldījumu un algu dinamiku, kā arī nākotnes vērtības tuvākiem 10 gadiem:

http://www.iinuu.lv/lv/dziveszinai/pardomas/kas-mus-sagaida-pec-10-gadiem


Komentāri
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Ievadi šī portāla nosaukumu: