Šogad Latvijā pāreja atpakaļ no vasaras laika uz ziemas laiku notiks 2011.gada 30.oktobrī plkst. 3.00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu atpakaļ. Kad notiek šāda laika bīdīšana, neviļus rodas jautājums, kuram un kad vispār ienāca prātā šāda ņemšanās?

Senajā Romā, sākot konstruēt pulksteņus, izrādījās, ka pēc iepriekš izveidotā dalījuma rodas zināma aplamība, jo viena stunda vasarā bija 75, bet ziemā – 44 minūtes gara, un tas nav ērti. Mūsdienās, lai arī dažviet klosteros joprojām izmanto mainīga garuma stundas, kopumā ir uzvarējis romiešu izgudrojums – 24 vienāda garuma stundas.

Gadiem ejot, cilvēks savu dzīvi ir pakārtojis pulkstenim un līdz ar to zināmā mērā atteicies no dabas cikliem. Vasarā tagad mēs ceļamies krietni pēc saules lēkta, bet vakaros paliekam nomodā vēl ilgi pēc saules rieta.

Šo ačgārnību 1784.gadā esot pamanījis ASV sūtnis Francijā Bendžamins Franklins, publicējot rakstu, kurā aicinājis nakts uzdzīves kāros parīziešus nenogulēt gaišās rīta stundas, jo uz svecēm vien šādi varot ietaupīt ap 96 miljoni liru gadā. Līdz ar ko sākās pakāpeniska pāreja uz ziemas un vasaras laiku.

Vairāk par laika maiņu un tā ietekmi lasiet -
http://www.iinuu.lv/lv/dziveszinai/der-zinat/laika-maina